Jūrkalnes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Ventspils novada Jūrkalnes pagasta centrā Jūrkalnē. Viena no trijām vēsturiskajām Suitu novada baznīcām, suitu kultūrtelpas sastāvdaļa, kas iekļauta UNESCO kultūras mantojuma sarakstā. Dievnamam piešķirts Eiropas kultūras mantojuma zilais karogs.
Jūrkalnes Romas katoļu baznīca
Jūrkalne, Jūrkalnes pagasts, Ventspils novads, LV-3626
Dievkalpojumi notiek:
mēneša 2. un 4. svētdienā 9:00 Sv.Mise
Tešdienās - 18:00 Rožukronis
Pirms Sv. Mises Krustaceļš vai Rožukronis.
Grēksūdze tiek uzklausīta pirms sv. Mises.
Priesteri var satikt baznīcā pirms un pēc Sv. Mises, kā arī viņa dzīves vietā Alsungā, Skolas ielā 1.
Kontakttālrunis: tel. 63351680, mob. tālr.: 29296712 (administrators)
www.katedrale.lv
Eksterjers
Dievnams ir mūra celtne ar vienu torni, kurā ir divi zvani un dakstiņu jumtu. Tā ir 12 metrus gara, 8 metrus plata un 6 metrus augsta ēka. To ieskauj dārzs, ko noslēdz mūra žogs, kura turpinājums iekļauj arī kapsētu. Baznīcas dārzā atrodas prāvesta Juža Novicka kaps. Aiz dievnama dārza ir draudzes plebānija.
Interjers
Baznīcai ir koka grīda un griesti, kas ir veidoti velvē. Tā ir vienas navas telpa. Virs ieejas ir kora telpas, kurās atrodas ērģeles. Presbitēriju, aiz kura atrodas sakristeja, no lūgšanu zāles šķir koka dievgalds. Sakristejā atrodas ģērbkambaris un trauki. Dievnamam ir divi altāri, no kuriem vienā ir Svētā Jāzepa glezna. Dievnama griestos iekārts kuģa modelis.
Vēsture
Jūrkalnes pirmo koka kapelu uzcēla muižnieks Juris Ulrihs fon Šverins reizē ar Alsungas baznīcu 1623. gadā. 1624. gada 3. novembrī muižkungs parakstījis aktu, ka gadā maksās 200 zlotu naudā un noteiktu uzturu graudā prāvestam, kas apkalpos Alsungas un Jūrkalnes baznīcas. 1642. gada 6. jūnijā muižture Barbara Šverina Konarska apsolīja priesteru pārtikai 300 zlotu un palielināt maizes devu, prasot, lai abās vietās būtu vikārs priesteris, kurš prastu latviešu valodu, sludinot ticību latviešiem. Kapelai novecojot, 1786. gadā Livonijas bīskapijas kanoniķis un Alsungas prāvests Antons Bužinskis uzbūvēja nākamo koka baznīcu par draudzes locekļu un Kurzemes hercoga Pētera Bīrona līdzekļiem un 27. augustā iesvētīja Svētā Pētera godam. Šis dievnams bija celts pašā jūras krastā, kur kāds kuģa kapteinis bija izglābies no bojā ejas. Par piemiņu tam baznīcā kā žirondols karājies izglābtā kuģa modelis, kurš vēlāk tika pārnests uz nākamo baznīcu.
Veco kapsētu un vecās baznīcas pamatus, kuras vietā vēl 1925. gadā bija krusts, noskaloja jūra.
Tagadējo mūra baznīcu būvēja draudzes locekļi, 1862. gadā to iesvētīja Alsungas baznīcas prāvests J. Proņevičs, veltot to Svētā Jāzepa godam. Ar to Jūrkalnes draudze bija kļuvusi par pastāvīgu draudzi un nodalījās no Alsungas draudzes.
lv.wikipedia.org
Sv. Jāzepa Jūrkalnes katoļu baznīca
Vecā baznīca, nedaudz pa kreisi, ejot jūras virzienā no tagadējās baznīcas, ir tikusi ieskalota jūrā. Tā esot bijusi būvēta laikā starp 1590. un 1610. gadu un pastāvēja kā Alšvangas baznīcas filiāle. Vēlāk, 1786. gadā, ar Kurzemes hercoga Pētera Bīrona palīdzību tika uzcelta jauna mūra baznīca, pie kuras bijuši arī kapi. Arī šie kapi ieskaloti jūrā Latvijas pirmās neatkarības laikā. Vēl 1925. gadā tajā vietā jūras krastā esot atradies vecs koka krusts un daži vecās baznīcas pamata akmeņi. No šīs baznīcas ir palicis vien metāla krusts ar pusmēnesim līdzīgu šķērsi apakšdaļā. 1862. gadā iesvētīta jaunā (jau trešā) tagadējā mūra baznīca.
Saskaņā ar seno nostāstu, pirmajā (senākajā) baznīcā esot noticis dievkalpojums vētras laikā. Pie vecajiem kapiem esot slīcis kuģis. Mācītājs ar karogiem un kvēpināmo trauku, aicinādams tos draudzes locekļus, kas vēlas piedalīties, sekot – devies uz jūrmalu. Airu laiva devās kuģi glābt. Viņi sasniedz to ar grūtībām un izglāba daļu no komandas. Kuģi ar kapteini un pārējiem komandas locekļiem pieskaloja krastā. Kapteinis šo vietu par godu laimīgai izglābšanai toreiz nosauca par Feliksbergu (laimīgo krastu), ko vēlāk nomainīja Pilsbergas nosaukums. Par Jūrkalni apdzīvotā vieta pārdēvēta pirmās neatkarības laikā.
Pēc cita stāsta, senos laikos, kad pa jūru vēl braukuši ar buriniekiem, viens no tiem tieši pret Jūrkalni gājis bojā. No kuģa apkalpes izglābies tikai viens virsnieks, kas krastā nonācis šo vietu nosaucis par Feliksbergu – laimīgo kalnu. Virsnieks pēc tautības bijis vācietis. Pret to vietu, kur jūrā nogrimis kuģis, izglābtais virsnieks toreiz licis uzcelt baznīcu. Arī tagadējā Jūrkalnes baznīcā pie griestiem ir redzams zīmējums – burinieks vētrainā jūrā. Pirmā baznīca esot iebrukusi jūrā. Bet otrajā iespēris zibens un tā nodegusi.
Vairāk lasīt: www.suitunovads.lv