[189-?] www.zudusilatvija.lv Jelgavas Svētās Trīsvienības Evaņģēliski luteriskā baznīca bija senākais dievnams un senākā mūra ēka Jelgavā. Pēc sagraušanas Otrā pasaules kara laikā saglabājies vienīgi Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas tornis, kurā ierīkots tūrisma informācijas centrs, vēstures ekspozīcijas, skatu laukums 9. stāvā un restorāns. Arheoloģisko izrakumu laikā torņa austrumu pusē atsegta daļa no sākotnējā baznīcas joma, izveidojot iedziļinātu priekšlaukumu, un atsegti oriģinālie baznīcas ārsienu mūri. Priekšlaukuma centrā atrodas akmens skulptūra – strūklaka "Trīsvienība" (tēlnieks Jānis Aivars Karlovs). Atrodas Akadēmijas ielā 1, Jelgavā.
Vēsture
Zināms, ka Livonijas ordeņa valsts laikā 1522. gadā tagadējā Sv. Trīsvienības baznīcas torņa vietā atradusies neliela koka katoļu baznīca. Neilgi pēc tam, kad hercogs Gothards Ketlers izvēlējās Jelgavu par vienu no savām rezidencēm un piešķīra tai pilsētas tiesības, 1574. gadā viņš blakus vecajai baznīcai lika celt jaunu mūra baznīcu pilsētas luterāņu draudzei, par kura autoru tiek uzskatīts holandiešu būvmeistars Joriss Jorisons Frēze. Baznīcas pulkstenis un zvani tika izgatavoti 1575. gadā. Valsts sadalīšanas, Polijas–Zviedrijas kara (1600–1629) un iekšējo cīņu dēļ baznīcu pabeidza celt tikai Frīdriha Ketlera valdīšanas laikā un iesvētīja 1615. gada 25. maijā. Baznīcas altāri 1641. gadā dāvināja hercoga Frīdriha sieva Pomerānijas princese Elizabete Magdalēna. Hercoga Frīdriha Kazimira valdīšanas laikā 1686.–1688. gadā pēc arhitekta Martina Knoha projekta uzbūvēja baznīcas torni, kas slējās 49,68 metru augstumā un bija augstākā celtne visā hercogistē. 1862. gadā arhitekta Emīla Strausa vadībā torni paaugstināja, tā augstums kopā ar apzeltīto krustu sasniedza 80,5 metrus un tā bija augstākā celtne pirmskara Jelgavā.
Pēc 1944. gada 27. jūlija PSRS aviācijas uzlidojuma Jelgavas Sv. Trīsvienības Evaņģēliski luteriskā baznīca nodega un vairs netika atjaunota. 1954. gadā padomju armijas sapieri uzspridzināja baznīcas ēku, militārajām vajadzībām atstājot tikai torni. Izdegušais baznīcas tornis pilsētas centrā saglabājās visu PSRS okupācijas laiku.
Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas tornis kopš 1998. gada ir iekļauts Valsts Kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes kultūras piemineklis. 2004. gadā, torni pārsedza ar stikla jumtu. Pašreizējais torņa augstums ir 50,17 metri. Tornim ir saglabāta Martina Knoha veidotā forma.
Projekta "Reģiona nozīmes tūrisma un kultūrizglītības centra izveide Jelgavā" ietvaros 2009.–2010. gadā notika torņa rekonstrukcija, muzeja un sabiedrisko telpu izveide.
Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas tornis
Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas zvanu tornis ir apmeklētākais tūrisma objekts Jelgavā. Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcu sāka celt 1574. gadā pēc Kurzemes un Zemgales hercoga Gotharda Ketlera pavēles. Tā bija pirmā no jauna uzceltā luterāņu mūra baznīca Eiropā un lielākā baznīca Zemgalē. Pēc baznīcas nopostīšanas 1944. gadā tā vairs netika atjaunota, tomēr zvanu tornis savu vietu saglabāja. 2010. gada novembrī pēc vērienīgiem rekonstrukcijas darbiem Sv. Trīsvienības baznīcas zvanu tornis atdzimis jaunā veidolā.
Atjaunotajam Tornim ir deviņi stāvi. Šeit izvietotas trīs mūsdienīgas un interaktīvas vēstures ekspozīcijas: “Zemgale – Latvijas prezidentu šūpulis”, “Jelgava un Sv. Trīsvienības baznīca laikmetu griežos” un “Tautastērps Zemgalē”.
9. stāvā iespējams apskatīt gleznu izstādi, bet no skatu laukuma, 37 metru augstumā, var vērot Jelgavas pilsētas panorāmu uz visām debespusēm.
Tornī atrodas arī konferenču zāle un tūrisma informācijas centrs.
Īpašie piedāvājumi:
Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas tornis ir lieliska vieta oficiālu vai radošu pasākumu rīkošanai, pieejamas īpašas programmas dažādiem dzīves notikumiem:
- kāzu dienā – iespēja salaulāties torņa skatu laukumā, sarīkot foto sesiju, nodejot pirmo valsi, sarīkot īpašu, kāzu tematikai pielāgotu radošo darbnīcu vai ekskursiju jaunlaulātajiem un viņu viesiem;
- jubilejās un citās svinībās – iespēja sarīkot svinīgus vai izklaides pasākumus konferenču telpā, iespējams apvienot ar ekskursiju vai radošo darbnīcu;
- korporatīvajiem pasākumiem – konferenču telpas semināriem, prezentācijām, izzinoši radošās nodarbības, lai kopā iemācītos ko jaunu un iepazītu latviešu tradīcijas;
- ģimenēm ar bērniem – interaktīvās ekspozīcijas ir pielāgotas un interesantas dažāda vecuma bērniem, iespēja piedalīties izzinoši radošajās darbnīcās.
Vairāk: visit.jelgava.lv