Jēkabpils Romas katoļu baznīca
Atgriezties Iegūt norādes

Jēkabpils Romas katoļu baznīca

Jēkabpils Romas katoļu baznīca

Jēkabpils Svētās Jaunavas Marijas dzimšanas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Jēkabpilī. Adrese: Brīvības ielā 105. Dievnams ir arī Jēkabpils dekanāta rezidence.

JĒKABPILS VISSV. J. MARIJAS DZIMŠANAS DRAUDZE
Adrese: Brīvības iela 105, Jēkabpils, LV- 5201
Tālr. 65233174, mob. 26386516, 29867674, e-pasts: padre.vitorio@inbox.lv

 

Baznīca ir celta romānikas stilā, tā ir 27,8 metrus gara, 15 metrus plata un 8,5 metrus augsta apmestu ķieģeļu mūra celtne ar cinkotā skārda jumtu. Virs galvenās ieejas baznīcas galā atrodas tornis, kura augstums virs jumta ir 14 metri. Tornī ir zvans, kurš sver 272 kg. Otrā baznīcas galā, virs presbitērija ir mazs dekoratīvs tornītis. Dievnamam ir 19 logi, kas izkārtoti vienā līmeni, simetriski abās pusēs. Baznīcu ieskauj lapu koku dārzs, kuru noslēdz metāla žogs mūra stabiņos. Blakus galvenajai ieejai uzstādīts Misiju koka krucifikss. Ārpus baznīcas dārzam, blakus dievnamam atrodas veca koka ēka – bijušais draudzes nams un plebānija. Šī ēka tika uzbūvēta, tēšot ar cirvi un neizmantojot naglas vai zāģi. Mūsdienās tas ir Jēkabpils pilsētas pašvaldības īpašums un šo ēku plānots nojaukt, neskatoties uz tās kultūrvēsturisko nozīmi, jo paredzams rekonstruēt Brīvības ielas loku, kas atrodas līdzās dievnamam. Iespējams, ja atradīsies līdzekļi, ēka tiks pārvesta uz brīvdabas muzeju "Sēļu sēta". Pašlaik draudzei sava nama nav, plebānija atrodas netālu no baznīcas, Zemgales ielā 8.

Vēsture
Pirmais Jēkabpils dievnams bijis koka celtne, kas tika uzcelts laika periodā no 1670. līdz 1675. gadam un materiālus tā būvniecībai devis Kurzemes hercogs Jēkabs. Jēkabpils katoļu dzīve bija saistīta ar Skaistkalnes un Jelgavas jezuītiem. 1729. gadā jēkabpiliešus apkalpoja Skaistkalnes, vēlāk Jelgavas jezuīti. Pēc jezuītu ordeņa slēgšanas Kurzemē, Jēkabpilī dzīvoja sekulārie priesteri. Pie baznīcas bija Svētā Gara klosteris, kam piederēja plašas zemes. Klosteris beidza Kurzemē pastāvēt 1817. gadā. Vēlāk, 1721. gadā zemi pārņēma uniāti, izveidojot savu klosteri. Vecais dievnams nodega 1773. gadā.

Vēlāk bijusi koka kapela, ko 1835. gadā uzcēlis Matejs Miškevičs.

Pašreizējo mūra baznīcu cēluši prāvesta Justīna Bogdanoviča vadībā no 1853. līdz 1866. gadam. 1903. gada 7. aprīlī, otrajās Lieldienās dievnams cietis ugunsgrēkā, par kura izcelsmi ir dažāda informācija. Tajā iespēra zibens vai arī ugunskurs izcēlās no atspersveces, ko sakristians nebija nodzēsis. Dievnams izdega, izglāba tikai Jaunavas Marijas gleznu, kuru atrada zem baznīcas gruvešiem. Baznīcu atjaunoja prāvesta Teofila Tomašecka darbības laikā no 1903. līdz 1909. gadam. Atjaunošanas darbus veica ceļu inženieris Kazimirs Ževuskis, kurš, vadīdams dzelzceļa līnijas Jelgava – Krustpils būvdarbus, baznīcas grīdu ieklāja no vecā Zeļķu tilta noplēstajiem dēļiem, kas ir saglabājušies līdz mūsu dienām. Baznīcas atjaunotāja piemiņai pie dievnama sienas tika uzstādīta piemiņas plāksne. Vēlāk dievnams cieta Pirmā Pasaules kara laikā, bet tika atjaunots. 1933. gadā.