Gudenieku Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Kuldīgas novada Gudenieku pagasta centrā Gudeniekos. Viena no trijām vēsturiskā Suitu novada baznīcām, suitu kultūrtelpas sastāvdaļa, kas iekļauta UNESCO kultūras mantojuma sarakstā.
Eksterjers
Dievnams ir betona ķieģeļu triju navu mūra celtne bez torņiem, ar skārda jumtu. Ēkas platība ir 462 m2. To ieskauj dārzs, ko noslēdz prāvesta Blaževiča darbības laikā izveidotais drāšu pinuma žogs cementa stabos. 2008. gadā par Nīderlandes fonda KNHM projektu konkursa naudu pie dievnama meistars Peteris Puzāns izveidoja dīķi kā veltījumu Dievam, kurā vēlāk tika iestādītas ūdensrozes.
Interjers
Dievnamam ir betona grīda, kas nosegta ar linoleju. Baznīcas griesti ir koka, nosegti ar finieri. Griestu smagums balstās uz mūra kolonnām. Virs ieejas dievnamā ir kora telpas ar Liepājas meistara Jura Bokuma darinātajām ērģelēm ar koka stabulēm, kuras 2012. gadā atjaunoja Alvis Melbārdis. Ir trīs altāri. Galvenajā altāris ir pārvestais altāris no vecās baznīcas, bet sānu altāri ir koka galda altāri, pie kuru sienām ir piekārtas gleznas. Baznīcas logi ir divās kārtās – apakšā lielāki nekā augšā. Aplūkojams ozolkoka biktskrēsls, kā arī 17. un 18. gadsimta tēli un skulptūras, kas ir Subates kokgriezēju meistardarbi.
Vēsture
1912. gadā aktualizējās jautājums par Gudenieku draudzes dibināšanu un tās atdalīšanos no Alsungas draudzes. Saimnieks Čima baznīcas vajadzībām dāvāja trīs desetīnas zemes. Tika izstrādāts arī dievnama celšanas plāns, bet to neapstiprināja, jo nevarēja uzrādīt pamatkapitālu. Ieceres izjauca Pirmais Pasaules karš. 1920. gadā uzcēla pirmo koka baznīcu, vienlaicīgi atdaloties no Alsungas draudzes un dibinot savu draudzi. Dievnams bija mazs, tajā bija trīs altāri. Pirmais draudzes prāvests bija Otto Hāns.
Prelāts Vincents Strelēvičs, kas bija cēlies no Gudeniekiem, deva līdzekļus mūra baznīcas celšanai. 1930. gadā tika nodibināta baznīcas komiteja un prāvests Peteris Bojārs ielika topošās baznīcas pamatus. Mainījās prāvesti un celtniecības darbi apstājās. 1935. gadā prāvests B. Dūre pārlaboja baznīcas pamatus un izmainīja celšanas plānu, nolemdams dievnamu celt no betona ķieģeļiem, kuriem prelāts ziedoja veselu vagonu cementa. Taču baznīcas vietā prāvests uzcēla lielu saimniecības ēku. Profesors Kundziņš no jauna izstrādāja celtniecības plānu, kuru iesniedza 1937. gadā Rīgas metropolijas kūrijā. Kūrija 1937. gadā uz Gudeniekiem nozīmēja jaunu prāvestu Alfonu Melderi, kurš 1938. gadā uzsāka jaunas mūra baznīcas celtniecību. 1939. gadā tika svinēti Spāru svētki. Līdz 1947. gadam tika beigti āra darbi. Nākamajā gadā iekšdarbus veica draudzes locekļi jau prāvesta Julijana Samuša vadībā, izgatavojot logu rāmjus, durvis un iekšsienas. 1948. gada nogalē prāvests Samušs dievnamā uzstādīja vecās baznīcas lielo altāri, iesvētīja un sāka noturēt dievkalpojumus. Jau pēc nedēļas, gada pēdējā svētdienā bīskaps Pēteris Strods konsekrēja dievnamu, veltot to Svētā Jāņa Kristītāja godam. Veco koka baznīcu pēc jaunās uzcelšanas nojauca un materiālus aizveda uz Aizputi, kur tos izmantoja Aizputes baznīcas celtniecībā.
lv.wikipedia.org
Sv. Jāņa Kristītāja Gudenieku katoļu baznīca
Vēl par baznīcu un draudzi: www.suitunovads.lv