[192-] www.zudusilatvija.lv Ģipkas baznīca, Ģipka, Rojas pagasts, Rojas novads, LV-3279
+371 29212933
gipkas.draudze@inbox.lv,
rande.valdis@inbox.lv
Dievkalpojumi notiek katru 3. mēneša svētdienu plkst. 14.00 baznīcā.
Bībeles studijas notiek katru 1. mēneša svētdienu plkst. 14.00.
Ģipkas draudzes priekšnieks – Valdis Rande.
1772. gadā ļoti īsā laikā Ģipkā uzcēla jau otro koka baznīcu, tātad pirms tagadējās baznīcas ir bijušas vismaz vēl divas.
1860. gadā uzbūvēja akmens mūra baznīcu ar 350 sēdvietām. Pēc Otrā pasaules kara tornī atradās Dundagas mežsaimniecības uguns novērošanas postenis. 1979. gada 1. septembrī ēkā nenoskaidrotu iemeslu dēļ izcēlās ugunsgrēks, pēc kura palika tikai izdeguši baznīcas mūri. Ugunsgrēks sākās tieši no torņa, lai gan nekas netika pierādīts, pastāv aizdomas, ka vainojama novērošanas torņa vīru neuzmanīga rīcība ar uguni. No ugunsgrēka izglāba tikai altārgleznu, divas lustras, kuras arī tagad ir redzamas baznīcā, Svētā Vakarēdiena traukus, un dažādas citas sīkas detaļas. Baznīcas galvenajā ejā un zem balkona redzamās flīzes arī ir oriģinālās, vietējo meistaru gatavotas, pirms ugunsgrēka ar tām bijusi izklāta visa baznīca.
Baznīcas atjaunošana notikusi divos etapos – pirmais ilga no 1992 – 1997. g., šajā laikā tapa baznīcas atjaunošanas projekts un tika piesaistītas finanses, lai no jauna izveidotu baznīcas dzelzsbetona mūrus un uzliktu šindeļa jumtu. Otrais atjaunošanas posms sākās 2000. g., kad aktīvi baznīcas atjaunošanā iesaistījās arī Valdis un Daina Randes. Šajos 10 gados līdz baznīcas atjaunošanai, tās draudze ir spējusi savākt ap 100 000 Ls ziedojumos, lai baznīcu spētu atjaunot, pārvestu ērģeles, restaurētu un uzstādītu tās. Valdis Rande ir baznīcas draudzes priekšnieks. Gleznojumus kancelē un altāra galdā veidojis mākslinieks Modris Sapuns. Tagadējās baznīcas ērģeles pārvestas no Ziemeļanglijas, ar kāda labdara palīdzību. Tās 1910. g. izgatavoja ērģeļu ražošanas firma "H.J.Nelsons", bet Latvijā tās atjaunojis Alvis Melngalvis. 2010. g. 9. oktobrī notika atjaunotās baznīcas atklāšana, tieši tad, kad baznīcai apritēja 150 gadi.
Baznīcas ērģeles bija valsts mākslas piemineklis, kancele bija viena no greznākajām Talsu rajonā. Altārgleznu "Kristus pie krusta" izglāba 1979. gada ugunsgrēkā. Baznīca ir valsts nozīmes kultūras piemineklis.