Pirmā baznīca Gaiķos (tolaik Muižciemā) celta ap 1640. gadu un bijusi no koka. Tagadējā baznīca celta 1658. gadā, tās celtniecību organizējis vietējais muižnieks Georgs fon Herners. 1684. gadā baznīcai piebūvēts tornis, bet 1817. gadā baznīca pilnīgi atjaunota.
Baznīca interesanta ar tās aprīkojumu. Altāris ar kokgriezumiem un skulptūrām darināts 17. gs. beigās. Šāda veida retablas uzbūves altāri Latvijā ir reti sastopami. Tie raksturīgi 17. gs. 70.–tajos gados Rēvelē iebraukušā Austrumprūsijas tēlnieka Kristiana Akermana darbnīcai. Jādomā, ka tur tapis arī Gaiķu baznīcas altāris. Savā ziņā unikāli ir gleznojumi uz baznīcas solu durvju pildiņām, kas arī datējami ar 17. gs. 2 pusi. Gleznojumos nav tiešā veidā tradicionāli atveidots Bībeles sižets un tēli, bet kristīgā morāle pausta ar dažādu simbolu palīdzību. Autors, iespējams Kurzemes gleznotājs Kornēlijs Bergholcs, izmantojis 16. gs. un 17. gs. mijā Nirnbergā iespiesto, Joahima Kamerārio sastādīto emblēmu krājumu, izvēloties 26 no šeit ievietotām 400 emblēmām. Šeit atrodas arī citi vērtīgi inventāra priekšmeti. Baznīca bez īpašiem postījumiem pārdzīvojusi abus 20. gs. pasaules karus.
www.vietas.lv