Džūkstes baznīca dibināta 1567. gadā pēc tam, kad Kurzemes hercogs Gethards Ketlers uzsāka Kurzemes baznīcu sakārtošanu. Mūra ēka bijusi uzcelta 1689. gadā no laukakmeņiem. Ēkai bijis sarkans kārniņu jumts. Arī tornis celts no laukakmeņiem un kaļķa ar sarkanu kārniņu jumtu.
Baznīca bijusi vairākkārt pārbūvēta. 1899. gadā tā ieguvusi jaunu, augstu un slaidu torņa noslēgumu, kas pilnībā izmainījis celtnes sākotnējo ārējo veidolu. Vēl 1932. gadā baznīca izremontēta, taču 1944. gadā Ziemsvētku kauju laikā tā tika uzspridzināta un pilnībā nopostīta. No baznīcas saglabājušās tikai drupas. Draudze ir pasūtījusi jaunas baznīcas projektu un veic tās celtniecību.
www.visittukums.lv
Vecās baznīcas drupas ir iekonservētas un drupu iekšpusē tiek celta jauna, mazāka baznīca.
Džūkstes luterāņu baznīca bija baznīca Tukuma novadā, Džūkstē. Tā tika iznīcināta Otrā pasaules kara laikā Kurzemes cietokšņa lielkaujā 1944. gada Ziemassvētkos.
Džūkstes baznīcas būvniecība uzsākta pēc 1567. gadā izdotā Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera recesa (lēmuma) par baznīcu būvniecību Kurzemes un Zemgales hercogistē. Džūkstes pirmā baznīca bijusi celta no koka un atradās tur, kur pēc tam tika uzcelta Džūkstes mācītājmuiža. Savukārt, mūra ēka, kuras mūri vēl joprojām ir redzami, ir celta 1689. gadā, šī ēka bijusi iespaidīga, ar baltiem kaļķiem apmesta un ar sarkanu kārniņu jumtu. 1899. gadā baznīcas tornis ticis pārbūvēts – strupā torņa vietā bija uzcelts smails tornis, to veicis uzņēmējs Timbors. Pirmais zināmais baznīcas remontdarbu līgums noslēgts 1752. gada 26. februārī ar Jelgavas būvmeistaru Jāni Kānu. Džūkstei vienmēr bijuši ievērojami mācītāji, viens no tiem – Matīss Rīvijs – Johana Rīvija, kurš sarakstījis "Enchiridionu", brālis. Šobrīd ir izstrādāts jaunās Džūkstes luterāņu baznīcas projekts, baznīcas mūri ir iekonservēti un jaunā baznīca tiek celta vecās baznīcas vietā, veco mūru iekšpusē.
Vēsture
Latvijas dievnamu vēsture rāda, ka ar mežiem bagātos reģionos tradicionāli celtas koka baznīcas. Skaidrs, ka to mūžs Latvijas klimatiskajos apstākļos mērāms ap 60 – 80 gadu. Tas nav īpaši ilgāks par cilvēka mūža ilgumu. Tad arī šīs guļbaļķu baznīcas nācās atjaunot vai celt no jauna. Ar to izskaidrojams fakts, ka 1565. gada vizitācijā teikts par Džūkstes baznīcas slikto stāvokli. Tas skaidrojams ar to, ka baznīca bijusi no koka un celta jau pirms 1567. gada. Saskaņā ar profesora Ojāra Spārīša izvirzīto hipotēzi par koka baznīcu mūža ilgumu var pieņemt, ka Džūkstes baznīcas sākumi meklējami ap 1485. gadu.
1567. gadā Gothards Ketlers izdeva recesu par septiņdesmit baznīcu būvniecību visā Kurzemē, šajā recesā tāpat ietilpa rīkojums par astoņu skolu un astoņu nabagmāju ierīkošanu. Šī baznīcu būvniecības kustība aizsākās tieši hercoga rezidencē Jelgavā (Mitau) un nepagāja ilgs laiks, kad šī recesa spēks iesaistīja daudzus baznīcu cēlājus visā Kurzemē. Mūra dievnami Livonijas ciemu un muižu centros pildīja to pašu lomu, ko piļu kapelas citviet pārējā Eiropā. Paralēli liturģiskās funkcijas pildīšanai baznīcas tāpat pildīja arī apbedīšanas funkciju un vienlaikus kalpoja kā dzimtu kapenes, tās kļuva par īpašām dzimtu svētvietām.
Arhitektūra
Baznīcai bijis sarkanu kārniņu jumts, tornī divi metāla zvani un trīs kāpnes, pa kurām tornī uzkāpt. Lielās baznīcas durvis – divspārnu, tās oderētas un apkaltas ar dzelzs naglām. Pāri šīm durvīm iet koris jeb lukta visā baznīcas platumā, durvis uz to caurslēdzamas ar atslēgu. Tur atradušās ērģeles ar plēšām. Lukta balstīta uz diviem, melni krāsotiem pīlāriem, luktai tāpat vēl bijušas virpotas margas.
Minēts, ka daļā baznīcas bijusi grīda, bet daļā ne. Vīriešu krēsli bijuši astoņi, pieciem no tiem ir dzelzs viras un durvis, bet trim nav bijušas durvis. Sieviešu krēsli tāpat bijuši astoņi, no kuriem sešiem bijušas durvis ar virām, bet diviem ne.
Minēts, ka aiz bikts krēsla ir sakristeja, kas tāpat celta no akmeņiem un kaļķa. Sakristejai koka grīda un griesti. Jumts tai bijis no sarkaniem dakstiņiem. Tur arī nepabeigts kamīns un skurstenis. Sakristejā arī glabājies upurmaks, divi dzelzs lukturi un divas vaska sveces, kā arī latviešu Bībele. Minēts arī, ka mazās baznīcas durvis oderētas ar dzelzs virām, rokturiem un krampi. Raksturojot eksterjeru jāmin, ka Džūkstes baznīca, tāpat kā citas 17. gs. vidū un beigās celtās baznīcas ir tipiska, tā saucamā, Kurzemes baznīcu tipa baznīca. Tai tornis bijis stipri izvirzīts uz priekšu, iekštelpa augsta un šaura, baznīcā jūtams gotikas iespaids, bet visumā telpa veidota pēc Ziemeļeiropas baroka parauga.
lv.wikipedia.org