Cēsu Kristus Apskaidrošanas pareizticīgo baznīca atrodas Pils parka ziemeļaustrumu kraujā. Doma celt baznīcu latviešu draudzei radusies jau 14. gadsimtā, kad vācu bruņinieku uzceltās Cēsu mūra pils pievārtē sāka veidoties latviešu apmetne, un Cēsu Doms – Sv. Jāņa baznīca – vairs nespēja uzņemt visus dievlūdzējus.
19. gadsimta pirmajā pusē Cēsu Jaunā pils un muiža piederēja grāfam Kārlim Zīversam, kurš 1842. gadā lika nojaukt to, kas vēl saglabājies no Sv. Katrīnas baznīcas, un uz vecā dievnama pamatiem uzcēla tagadējo pareizticīgo Apskaidrošanas baznīcu, celtniecībā izmantojot nojauktās baznīcas akmeņus. Kristus Apskaidrošanas pareizticīgo baznīca celta bizantiešu stilā. Sienas mūrētas no dolomītakmeņiem. No vecās Katrīnas baznīcas pilnīgi saglabājušās gotiskās baznīcas draudzes telpas. Dievnamā pie altāra atrodas glezna "Kristus augšāmcelšanās", bet sienas klāj J. Kēlera gleznojumi. Baznīcas dārzā atrodas Cēsu pilsmuižas īpašnieku Zīversu dzimtas kapi.
turisms.cesis.lv
Gaišā Cēsu Kristus Apskaidrošanas pareizticīgo baznīca ir ieturēta bizantiešu stilā, to rotā svēto ikonas un izteiksmīgi zilie tornīši, baznīcu var aplūkot, dodoties pastaigā pa Cēsu Pils parku. Tā atrodas uz parka ziemeļaustrumu kraujas, no kuras paveras gleznains skats uz siltajā sezonā dzirkstoši zaļo un ziemā pasakaini piesnigušo apkārtnes dabu.
www.entergauja.com