Burtnieku evaņģēliski luteriskā baznīca un mācītājmuiža
Ezera Dienvidaustrumu krastā paceļas senā un skaistā Burtnieku evanģēliski luteriskā baznīca – viens no spilgtākajiem Vidzemes vēlīnās gotikas un baroka paraugiem. Burtnieku draudze pieder pie vecākajām draudzēm Vidzemē. Kad tā dibināta, nav ziņu, bet 1234. gadā draudze bijusi ar patstāvīgu mācītāju Johanu Ostenu. Mūra baznīca uzcelta no 1283. līdz 1287. gadam un veltīta Svētajai Marijai. 1654. gadā ugunsgrēkā baznīca izdega, palika tikai mūri. Atjaunošanas darbi sākās 1669. gadā. Baznīca saglabāja bijušo plānojumu. Par laika periodu no 1669. līdz 1683. gadam baznīca stipri cietusi.1683. gadā tika uzsākta baznīcas kapitāla atjaunošana. Padomju laikā, sešdesmitajos gados, dievnamu draudzei atsavināja, tas stāv tukšs, tiek izlaupīts un demolēts. Draudze atjaunojas 1988. gadā; jau agrāk tiek uzsākti baznīcas izpētes darbi, vēlāk tai uzliek jaunu jumtu, ēku remontē, restaurē interjeru un fasādi. Kopš 1992. gada baznīca ir draudzes īpašums.
Blakus baznīcai atrodas Burtnieku mācītājmuiža – celta 18.gs. otrajā pusē un 20.gs. deviņdesmitajos gados atjaunota. Ar augstu māksliniecisko izpildījumu izceļas galvenās ieejas durvis (ap 1820.g.). Mācītājmuižas arhīvā aplūkojamas vecās baznīcas grāmatas. Visvecākā vizitācijas grāmata ir par 1773. un 1774. gadu. Tajā atradām ierakstus par cilvēkiem ar dzimšanas datiem pat no 1720. gada. Pie Burtnieku baznīcas 1934. gadā tika ierīkota Varoņu birzs. 1937. gada 15. augustā tur atklāja Nikolaja Maulica darināto pieminekli, kas veltīts 1. pasaules karā un Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem Burtnieku draudzes dēliem. Diemžēl šobrīd, drošības apsvērumu dēļ, ir slēgts Burtnieku baznīcas tornis.
Adrese: Krogzemji, Burtnieku pagasts
Tālr.: +371 26479451, +371 64242693
E-pasts: burtniekubaznica@inbox.lv
Tagadējā Burtnieku baznīca celta 1688. gadā, tornis – 1866. gadā. Dievnams būvēts gotiskā stilā. 1691. gadā baznīcā uzsādīts jauns altāris. 1746. gadā ugunsgrēkā Burtnieku mācītājmuižā sadedzis viss baznīcas arhīvs. 1779. gadā iesvētītas jaunas ērģeles. 1863. gadā zibens iespēris baznīcas tornī un tas pilnībā nodedzis, jauns tornis celts 1866. gadā. 1911. gadā Burtnieku draudzē bija 7000 draudzes locekļu, 1926. gadā tikai 2200. Savulaik Burtnieku draudze bija viena no lielākajām Latvijā, jo aptvēra 300 kvadrātkilometrus lielu platību. 20. gadsimta 70. gados Latvijas PSR Kultūras ministrijas Restaurācijas pārvalde veica remontdarbus Burtnieku baznīcā. Tika pieņemts lēmums izveidot baznīcu par Rundāles muzeja filiāli un tajā izvietot reliģiskās glezniecības ekspozīciju.
www.zudusilatvija.lv