Celta 1655. gadā. 1860. gadā atjaunota. Abos pasaules karos baznīca būtiski necieta. No 1964. gada gandrīz desmit gadus kalpoja kā Rundāles muzeja fondu glabātuve. Izvietotā noliktava un muzeja veiktais remonts ļāva saglabāt baznīcu. Daļēji saglabājusies sākotnējā iekārta – ar grezniem manierisma kokgriezumiem rotāta kancele. Altāris būvēts 1851. gadā, bet tagadējā altārglezna dāvināta 20. gs. 90. gados. Iepriekšējā altārglezna, kad baznīca bija Rundāles pils muzeja pārraudzībā, pazuda līdz ar ērģelēm.
wikimapia.org
Bērsteles luterāņu baznīcai ir celta 1653. gadā. 1976. gadā Bērsteles baznīca tika nodota Rundāles pils muzejam, kas tur novietoja savu baznīcu mākslas priekšmetu krājumu. 1990. gadā baznīcu atkal pārņēma draudze, un tā paša gada Ziemassvētkos pēc vairāku gadu desmitu pārtraukuma notika pirmais dievkalpojums. Bērsteles baznīcas novietojums ir ļoti īpatnējs, jo tā atrodas Bērsteles muižas pašā malā, toties pavisam blakus Svitenes muižas centram. Tas atbilda sākotnējai iecerei baznīcu celt Grothusu trīs lielo īpašumu vidū.
Baznīcai pilnā mērā piemīt 17. gadsimta Zemgales arhitektūras iezīmes: biezās sienas ar pusloka logiem, masīvais tornis ar piramīdveida jumtiņu, atsevišķi nodalītā poligonālā altārtelpa, ko ar draudzes telpu savieno masīva pusloka arka. Virs tās trīs logi ar lauku baznīcām neparasti rūpīgu izveidojumu vēlīnā manierisma gaumē – vidējo pārsedz gliemežvāka niša, malējos rotā joslas ar kvaderu uzlikumiem. Par retumu Kurzemes baznīcās uzskatāmas arī altārtelpas dzeltenās un zaļās glazētā māla flīzes, kas minētas 1696. gada inventārijā.
www.zudusilatvija.lv