Pirmā Baldones Evaņģēliski luteriskā Svētā Miķeļa baznīca celta ap 1560. līdz 1570. gadu, no koka. 1637. gadā tā jau bija daļēji sabrukusi un 1638. gadā tika uzcelta jauna baznīca no koka, kuru rotāja logi no krāsaina stikla. Baznīcas koka tornī atradās pulkstenis un tās korē bija redzams hercoga Frīdreiha un hercogienes cilts zīme un gada skaitlis „1638”.
Trešā baznīcas ēka celta no baļķiem, laika posmā no 1730. līdz 1735. gadam.
Ceturtā Baldones Evaņģēliski luteriskā Svētā Miķeļa mūra baznīca, kas saglabājusies līdz mūsdienām, ir celta no 1823. līdz 1824. gadam. Baznīca veidota kā ampīra vientelpas garenbūve ar lieliem pusaploces segtiem trīsdaļīgiem logiem un vairākpakāpju torni. Pie baznīcas atrodas Pirmā pasaules kara vācu karavīru kapi un Otrā pasaules kara padomju virsnieku kapi. 1930. gadā tika pabeigti plaši remontdarbi. Mūsdienās baznīca ir ieguvusi jaunu interjeru.
www.zudusilatvija.lv
Baldones Svētā Miķeļa evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīcas dievnams, kas atrodas Baldones novada Baldones pilsētā. 1824. gadā celtā baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
Pašreizējā vietā vēstures gaitā atrodušās četras baznīcas. Pirmā Baldones baznīca celta 16. gadsimta vidū. 1637. gadā tā jau bijusi sabrukusi un 1638. gadā uzcelta jauna koka baznīca, kuru rotāja logi no krāsaina stikla. Baznīcas koka tornī atradās pulkstenis un tās korē bija redzams hercoga Frīdriha Vilhelma(?) un hercogienes (vēlēkās Krievijas imperatores) Annas Ivanovnas ģerbonis un gada skaitlis. Trešā baznīcas ēka celta no baļķiem, laika posmā no 1730. līdz 1735. gadam.
Pašreizējā baznīca celta no 1823. līdz 1824. gadam. Baznīca celta kā ampīra stila vienjomas garenbūve ar vairākpakāpju torni. 1930. gadā tika pabeigti plaši remontdarbi.
Latvijas PSR laikos baznīcas ēkā iekārtoja plastmasas un gumijas izstrādājumu ražošanas apvienības "Ausma" filiāli. Baznīcas ēka atguva savu funkciju Atmodas laikos. 1988. gada Ziemassvētkos notika pirmais dievkalpojums. Mūsdienās baznīca ir ieguvusi jaunu interjeru.
Pie baznīcas atrodas Pirmā pasaules kara vācu karavīru kapi un Otrā pasaules kara padomju virsnieku kapi.
No 1861. līdz 1875. gadam par Baldones draudzes mācītāju kalpoja Oto Panks.
lv.wikipedia.org
Baznīcas vēsture laika ritumā
Pirmās rakstiskās liecības par Baldones baznīcu ir saglabājušās no 16. gadsimta. Baznīcas ēka gadsimtu gaitā ir mainījusies, bet vieta, kur atrodas baznīca ir palikusi nemainīga.
16. – 19. gadsimts. Pirmā Baldones Evaņģēliski luteriskā Svētā Miķeļa baznīca celta ap 1560. līdz 1570. gada, no koka. 1637. gadā tā jau bija daļēji sabrukusi un 1638. gadā tika uzcelta jauna baznīca no koka, kuru rotāja logi no krāsaina stikla. Baznīcas koka tornī atradās pulkstenis un tās korē bija redzams Kurzemes un Zemgales hercoga (valdīšanas laiks no 1698. – 1711. gadam) Frīdriha III Vilhelma Ketlera un viņa hercogienes Annas Ivanovnas cilts zīme un gada skaitlis.
Trešā baznīcas ēka celta no baļķiem, laika posmā no 1730. līdz 1735. gadam. Ceturtā Baldones Evaņģēliski luteriskā Svētā Miķeļa mūra baznīca, kas saglabājusies līdz mūsdienām, ir celta no 1823. līdz 1824. gadam. Baznīca veidota kā ampīra vientelpas garenbūve ar lieliem pusaploces segtiem trīsdaļīgiem logiem un vairākpakāpju torni.
Divdesmitā gadsimta divdesmitajos un trīsdesmitajos gados draudze bija aktīva, tā veica vērienīgu baznīcas remontu, un baznīcas laukuma brīvajā daļā iestādīja piemiņas birzi, kas veltīta Pirmā pasaules karā kritušajiem draudzes dēliem. Piecdesmit trīs ozoli veltīti kareivju–varoņu piemiņai, un katram ozolam līdzās iestādīta liepa kā pateicības simbols karavīru māmuļām. Birzī izvietots arī laukakmeņu altāris brīvības uguns iedegšanai, kas ir saglabājies un tiek izmantots arī mūsdienās.
Padomju laikos baznīcā tika atvērta gumijas ražošanas apvienības “Ausma” (dibināta 1971. g, Rīgā) viena no filiālēm. Ražošanas apvienības filiāles atrādās Suntažos un Baldonē, savukārt galvenā ēka – Rīgā. Gumijas ražošanas apvienība „Ausma” specializējās rotaļlietu un vairāk nekā 40 dažādu sadzīves izstrādājumu – galantērijas, saimniecības, kancelejas preču, sporta piederumu u.c. ražošanā. Kā populārāko tā laika produkciju baldonieši atceras plastmasas matu ruļļus.
Atmodas laiks. Baznīcas atdzimšana sākās līdz ar latviešu tautas – trešo atmodu, 20. gadsimta 80. gados, kad 1988. gada Ziemassvētkos notika pirmais dievkalpojums. Nepilnu gadu vēlāk draudze atjaunoja kara laikā nopostīto torni un uzlika jaunu jumta segumu, par draudzes un valsts līdzekļiem. Vācot līdzekļus baznīcas atjaunošanai, tika rīkoti labdarības koncerti, lietā tika likti arī īpašumu pārdošanā iegūtā nauda, māsu draudžu ziedojumi, daudz palīdzēja draudzes locekļi un Amerikas jaunieši.
Baznīca šodien. Ienāciet baznīcā, lai apskatītu atjaunotās telpas, tās īpaši lielos logus un skaistās ērģeles, kas 2009. gadā atvestas no kādas privātkolekcijas Austrijā. Baznīcu rotā cēls altāris, unikālā pērļu granīta altrārgalds (svars 1400 kg), ko dāvinājusi māsu draudze no Norvēgijas, un kristāmtrauks. Baznīca ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. Pie baznīcas birzī ir saglabājušies un atrodas gan Pirmā pasaules kara vācu karavīru kapi, gan Otrā pasaules kara padomju virsnieku kapi.
Dievkalpojumi – katru svētdienu, plkst. 14:00
Svētdienas skola – dievkalpojuma laikā;
Mazskautu nodarbības – svētdienās, plkst. 10:00
Skautu nodarbības – ceturtdienās, plkst. 18:30
Lai apskatītu baznīcu, vēlams iepriekš sazināties rakstot uz norādīto e-pastu vai zvanot.
Kontaktinformācija:
Rīgas iela 40, Baldone
info@baldonesbaznica.lv
www.baldonesbaznica.lv
Tālrunis: 29231154 (Draudzes priekšnieks Aivars Mirkšs)
www.baldone.lv