[193-] www.zudusilatvija.lv Dievkalpojumi un notikumi Ārlavas evaņģēliski luteriskajā baznīcā:
Svētdien, 22. aprīlī, plkst. 14:30.
Iesvētes mācības
Lai pieteiktos iesvētes mācībām, nosūtiet sms uz mob. 29145305, vai zvanīt.
Nodarbības notiks Valdemārpilī, Lielā iela 28, Mākslas skolas telpās aprīlī un maijā.
Iesvētes mācības sāksies 9. aprīlī.
Kristību un iesvētes dievkalpojums - 20. maijā, Vasarsvētkos.
Ārlavas baznīcas vēsture
Ziņas par Ārlavas draudzi ir senākas par Talsu draudzi. Senākās rakstiskās liecības par Ārlavas baznīcu nāk no 1383. gada. Koka baznīca celta 17. gs. otrajā pusē un 1728. gadā tā kopā ar mācītājmuižu vēl atrodas labā stāvoklī. Savukārt 1777. gada vizitācijas protokolā norādīts, ka visa baznīca un jumts atrodas sabrukušā stāvoklī. Apkārtējie muižu īpašnieki un patroni lemj par jaunas baznīcas celtniecību. Darbus pie mūra baznīcas beidz 1793. gadā. Pašreizējo neogotisko izskatu baznīca iegūst pēc 1862./63. gada pārbūves, kad tā tiek paplašināta (500 sēdvietas) un paaugstināta, tai skaitā, arī torņa smaile par 30 pēdām.
Īpaša vērtība ir baznīcas interjera detaļām. Pie kultūrvēsturiskiem pieminekļiem pieskaitāma kancele, A. Martina darinātās ērģeles, ērģeļu luktas un altāris. Savulaik Ārlavas mācītāja pārziņā atradusies arī zviedru apdzīvotā Roņu sala ar trim kapelām. Ārlavas draudzei bija filiāles Valdemārpilī un Rojā, kas 20. gadsimta trīsdesmitajos gados kļuvušas pastāvīgas draudzes. Ārlavas baznīca ir lielākā lauku baznīca Talsu novadā. Ārlavas baznīcā ir kristīts Krišjānis Valdemārs.
Baznīcas altārglezna "Kristus apraudāšana" restaurēta 1936. gadā, to gleznojis J. Rētermans Drēzdenē 1871. gadā. Glezna 1908. gadā nosūtīta restaurācijai uz Drēzdeni, to paturējis muzejs, vietā atsūtīdams Šēnhera kopiju.
Statistiski dati par 1938. gadu: 5500 draudzes locekļi, kristīti – 95, iesvētīti – 71, laulāti – 32, apglabāti – 62, pie dievgalda gājuši – 1100 (20%).
www.lelb.lv