Iepretī Aizputes pilsdrupām Tebras upes labajā krastā atrodas 16m augstais senais kuršu pilskalns (šobrīd Baznīckalns). 1254. gadā, vietā, kur vācu krustneši izlaupīja un nopostīja seno kuršu pili, tika uzcelta baznīca. Svētā Jāņa Evaņģēliski Luteriskā baznīca vairākkārt atjaunota un pārbūvēta un šobrīd ir uzskatāma par vienu no vecākajām baznīcas ēkām Kurzemē.
Aizputes autonomā evaņģēliski luteriskā draudze
Liepājas iela 3, Aizpute, Aizputes novads. LV-3456
Mācītājs Varis Bitenieks t. 29954054 , e-pasts: bitenieksvaris@inbox.lv
Draudzes priekšniece Biruta Neiburga t. 25914730, e-pasts: birutaneiburga@inbox.lv
www.aizputesaeld.lv
Līdz 16. gs. baznīcā tika sludināta katoļticība, bet vēlāk tā tika nodota evaņģēliski luteriskajai draudzei.1571. gadā Aizputē ieradās pirmais luterāņu mācītājs Joahims Remlings, kurš te nostrādāja 43 gadus. Baznīca vairākkārt pārbūvēta – tornis tika uzbūvēts 1730. gadā, altāris 19. gs. otrajā pusē, bet savu tagadējo neogotisko izskatu baznīca ieguvusi 1860. gadā. Īpaši atzīmējams arī baznīcas zvans, kas pēc pārkausēšanas no jauna sāka skanēt pirms vairāk kā 400 gadiem (1589. gadā). Baznīcā ir slavenās vācu firmas "Sauer" 1904. gadā būvētās ērģeles, kā arī aplūkojamas gleznas "Kristus Ģetzemanes dārzā"( J.I. Eginks, 1833) un „Krustā sistais” (J.F. Vāgners, 1864), pa labi no altāra aplūkojama 16. gs. veidotā Kurzemes bīskapa H. Bazedova kapa plāksne. Aizputes Svētā Jāņa luterāņu baznīca ir viena senākajām baznīcām Kurzemē, tā ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un ir iekļauta arī Eiropas kultūras mantojuma sarakstā.
www.aizputesnovads.lv
Aizputes Sv. Jāņa luterāņu baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā ārpus Latvijas ietilpstošās Aizputes autonomās evaņģēliski luteriskās draudzes baznīca, kas atrodas Aizputē.
Vēsture
Celta senā kuršu Aizputes pilskalna vietā. No 1290. līdz 1513. gadam pie baznīcas esošajā pilī rezidēja Kurzemes bīskapijas domkapituls. Baznīca vairākkārt atjaunota un pārbūvēta. 1730. gadā tika piebūvēts tornis. Tagadējo veidolu (pseidogotika) tā ieguva 1860. gada pārbūvē. Altāris radīts 19. gadsimta otrajā pusē. Pa labi no altāra redzama Kurzemes bīskapa Heinriha II Bāzedova (Heinrich II. Basedow) kapa plāksne no 1523. gada. Baznīcas zvans saglabājies no 1589. gada. Baznīcā vairākas gleznas – Johana Lēberehta Eginka "Kristus Ģetzemanes dārzā" (1833. gads) un glezna "Krustā sistais" (1864. gads). Baznīcā 1904. gada firmas W. Sauer Orgelbau Frankfurt (Oder) ērģeles.
Netipiski citām Latvijas luterāņu draudzēm, Aizputes luterāņu baznīcas draudze ietilpst Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas sastāvā, notiek tiesas procesi ar Latvijas Evaņģēliski luterisko baznīcu par baznīcas ēkas īpašumtiesībām.
lv.wikipedia.org