Salacgrīvas bāka atrodas Salacas labajā krastā ostas teritorijā. Celta 1925. gadā kā četrstūrains balts tornis ar sarkanu laternu. Bākas uguns augstums metros bija 8,4 m, bet virs jūras līmeņa 12,1 m. Bāku uzcēla ņemot vērā apstākli, ka daudzo sēkļu dēļ piekraste starp Salacgrīvu un Ainažiem bija visā Rīgas jūras līča piekrastē bīstamākais apgabals kuģošanai.
Bāka nedarbojas jau gadus 30, bet tās pārcelšanu ārpus ostas teritorijas rosināja stividorkompānijas Salacas termināls uzsāktā rosība, pie savas piestātnes veidojot kravu laukumus.
visitsalacgriva.lv
Šodien bāka vairs nedarbojas – sekojot šai bākai, visi zvejnieki ceļu mājup jau atraduši un stāsts noslēdzies laimīgi. Bāka tika uzcelta, jo daudzo sēkļu dēļ piekraste starp Salacgrīvu un Ainažiem bija visā Rīgas jūras līča piekrastē bīstamākais apgabals kuģošanai – tajos laikos teica, ka [...] turienes zvejniekiem bākai būtu liela nozīme, kuri nakts laikā atgriežoties zinātu ceļu uz Salacgrīvu [...]. Nu, kam gan negribētos vējainā naktī tomēr atrast ceļu mājup?
Šodien bāka pilda pilsētas neoficiālā simbola pienākumus un ir kā vietējais Laimas pulkstenis – paskaties kādā skaidrā vasaras vakarā – šī ir tā vieta, kur tikties! Lieliska vieta, kur siltajos vakaros malkot tēju un vērot saules ritumu, agri no rīta ar kafijas krūzi rokās skatīt, kā veči pārbauda tīklus upes grīvā vai ar binokli ķīķerēt kā pretējā upes krastā top kārtējais pašportrets ar Pārcēlāju.
visitsalacgriva.lv