Daugavgrīvas bāka atrodas Rīgā, Daugavas grīvas kreisajā krastā, t.s. Rīgas Jūras vārtos. Tā ir pirmā bāka ar torni Daugavas grīvā un ir viena no četriem Daugavgrīvas kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem. Daugavgrīvas bāka ir viena no pazīstamākajām Latvijas bākām. Vieta, kur tā atrodas, ir dažādu vēsturisku notikumu mezglu punkts. Blakus plūst mainīgā Daugavas straume. Šo apstākļu dēļ gadu simtu laikā te celti, sagrauti un atkal atjaunoti vairāki Daugavgrīvas bākas torņi. Uzejot pa bākas torņa iekšpusē esošajām spirālveida vītņu kāpnēm ar 150 pakāpieniem, paveras skats uz Daugavu, tās grīvu, Rīgas ostu un Rīgas pilsētas siluetu.
www.citariga.lv
www.bakas.lv
Vēsture
Pirmsākumos tā atradās šodienas Vecāķu teritorijā, bet, upei mainot savu gultni, XVI gs. bāku uzcēla pie jaunās Daugavas ietekas (Neumünde), kur attēlota jau 1536. gada Rīgas kartē. 1582. gada 5. decembrī Žečpospoļitas karalis Stefans Batorijs (Stephanus Rex) izdeva pavēli par bākas celtniecību Daugavgrīvā.
1721. gadā pieminēta Krievijai pievienoto teritoriju bāku sarakstā. 1788. gadā tika uzcelts baļķu tornis, kura virsotnē uz dzelzs platformas kurināja ugunskuru. 1818. gadā 31 m augstā koka tornī uz mūra pamatnes sāka darboties cita bāka, kuras gaismas avots bija vairākas eļļas lampas. Krimas kara laikā 1854. gadā torņa augšējo koka daļu nojauca, bet 1857. gadā to atjaunoja. 1863. gadā tika uzstādītas saliekamas konstrukcijas čuguna tornis uz granīta pamata (augstums 31 m). Bākā bija 2 ugunis – balta zibšņu uguns un zem tās sarkana, nepārtraukta uguns, kas redzama mazākā attālumā, nekā pirmā.
1915. gadā krievu armija bāku uzspridzināja, bet pēc tam vācu okupācijas iestādes izbūvēja aptuveni 30 m augstu koka pagaidu torni, kas 1919. gada 15. oktobrī Bermonta karaspēka apšaudes laikā nodega.
1921. gada sākumā tika pabeigta balta dzelzsbetona torņa būve, kuras augstums kopā ar laternu bija 32 m. Tornis apakšējā daļā (līdz 13 m atzīmei) astoņstūra, augstāk apaļš. Iekšējais torņa diametrs 3,25 m. Bākā uzstādīja rotējošu zviedru firmas AGA gaismas aparātu ar acetilēna degli un četrām starmetēju lēcām (1926. gadā tas nomainīts). Uguns augstums bija 33,5 m vjl.
Vērmahts atkāpjoties 1944. gada oktobrī bāku uzspridzināja. 1945. gadā uzbūvēja koka pagaidu torni, bet 1957. gadā – pašreizējo Daugavgrīvas bāku. Tas ir cilindriskas formas dzelzsbetona tornis ar baltu zibšņa uguni, kura augstums ir 35 metri virs jūras līmeņa.
lv.wikipedia.org