Mazirbes kāpās, ziemeļaustrumos no Lielā tīklu šķūņa (tagad vasaras dzīvojamā māja) vienkopus iegūlušas vecās zvejas laivas, kuras šeit atvilka pagājušā gadsimta 50. – 60. gados. Iemesls šādai rīcībai bija individuālās zvejas aizliegums pierobežas režīma zonas dēļ. Mazirbē redzamais ir vienīgais šāda veida „objekts” Latvijas piekrastē.
Kad notikusi kolektivizācija un kolhozu apvienošana, lielākais zvejas laivu blīvums bijis Mazirbē un Lielirbē. Vairums atstrādāto laivu nogādāts lielajos kolhozu centros, kur tās vienkārši sazāģēja, saskaldīja un sadedzināja. Mazirbē palikušās laivas ir pēdējās, kas vēl ir apskatāmas. Pēdējās koka laivas Mazirbes laivu kapsētā pievienotas 1976. gadā.
Patlaban Mazirbē apskatāmi nepilni desmit zvejnieku laivu vraki, bet vēsturiski to bijis daudz vairāk. Laivas kārtu kārtām guldītas arī citos jūrmalas ciemos, bet tieši Mazirbes laivu kapsētā šodien tas ir visuzskatāmāk.
