Senais kulta akmens no Bronzas laikmeta – “Odziņu” bedrīšakmens – pirms 2000–3000 gadiem izmantots kā svētvieta. Apstrādājot lauksaimniecības zemes, akmens tika aprakts. 2013. gadā akmeni atraka un pārveda uz jaunu atrašanās vietu netālu no Mātras pilskalna. Tagad aptuveni 15 kubikmetrus lielais un 43 tonnas smagais dižakmens atkal ir ikvienam apskatāms jaunajā vietā pie Grobiņas–Ventspils lielceļa.
liepaja.travel
Atrašanās vieta:
Grobiņas novads, Medzes pagasts, Liepājas–Ventspils šosejas malā, dabas liegumā pie pagrieziena uz „Ievkalniem”.
Tipoloģija:
Latvijas mēroga dižakmens, bedrīšakmens–arheoloģiskas nozīmes akmens.
Izmēri:
Tilpums 16 kubikmetri, svars 43 tonnas.
Bedrīšakmeņi uzskatāmi par senākajiem zināmajiem kulta akmeņiem. Apaļās iedobītes to virsmās ieveidotas izmantojot kādu citu nelielu akmeni pirms vairākiem tūkstošiem gadu. To patiesā nozīme vēl līdz mūsdienām nav noskaidrota, bet ir izvirzītas vairākas versijas par to, kāpēc senais cilvēks tās darinājis. Piemēram, atzīmējis cilvēka dzimšanu vai nāvi, veidojis zvaigžņu karti, veicis reliģiska rakstura rituālu, saimnieciskiem nolūkiem, tautas medicīnai un vēl citi pieņēmumi.
Savu vārdu akmens ieguva 2008. gadā, kad Latvijas Petroglifu centra ekspedīcijā tas tika pamanīts, apsekots un nosaukts tuvāko māju vārdā.
Ievērojams ar to, ka atradās Kalnmaļu (Mātras) pilskalna un senpilsētas tiešā tuvumā un ka tā virsmā tika atklātas bedrītes, viena īpaši izcilas kvalitātes bedrīte – 7 cm diametrā un 1,3 cm dziļa.
Akmeni kā arheoloģijas pieminekli bija jāņem valsts aizsardzībā, bet tas netika izdarīts… un 2011. gadā atklājās, ka ievērojamais akmens, lauksaimnieciskas darbības rezultātā ir aprakts!
Senvieta pēc šādiem zemes darbiem ir izpostīta, tomēr akmens, kā vēstures liecinieks bija tā vērts, lai tiktu izrakts.
2013. gada augustā, Grobiņas novada domē tika pieņemts lēmums akmeni izrakt un pārvest uz pagastam piederošu zemes gabalu, kas atrodas 1,4 kilometri uz Z no akmens sākotnējās atrašanās vietas. Tas arī veiksmīgi tika izdarīts.
Akmens senāk ir urbts, plēsts un varbūt pat spridzināts. Viena puse nošķelta, palikušas tikai dažas atlūzas. Vēl pāri visam akmenim iekalta 5 cm plata un 1,3 cm dziļa rieva, kurā ieurbti 15 urbumi. DR pusē iekalts arī gada skaitlis 1960, kas labi redzams, kad saules stari krīt slīpi uz akmeni.
Cik zināms akmens ir divas reizes izglābies no bojāejas – tas kādreiz nesekmīgi mēģināts sašķelt, bet 2011. gadā tas tika aprakts zemē.
Odziņu bedrīšakmens glābšana ir tikai otrais liela izmēra kultūrvēsturiska akmens pārvietošanasgadījums Latvijas vēsturē. Pirmais bija Lielvārdē esošās „Lāčplēša gultas” akmens pārvietošana.
Latvijas Petroglifu centrs ir publiski izteicis atzinību Grobiņas novada pašvaldībai un visiem, kas veica un piedalījās šī dabas un vēstures ziņā vērtīgā akmens glābšanas darbos!
grobinasturisms.lv