Daviņu Lielais akmens ir dižakmens, kas atrodas Valmieras novada Bērzaines pagastā uz austrumiem no Vākšēniem, Kauliņupītes labajā krastā.
| Daviņu lielais akmens | |
| Augstums | 1,40 m |
| Garums | 4,00 m |
| Platums | 2,80 m |
| Tilpums | 25 m3 |
| Apkārtmērs | 14,50 m |
Tas ir 4,00 metrus garš, 2,80 metrus plats un 1,40 metrus augsts akments, kuram virspusē izveidoti 35 noapaļoti dobumiņi līdz 15 centimetriem diametrā un līdz 7 centimetriem dziļumā. Šādi akmeņi ir raksturīgas kulta vietas Ziemeļeiropā. Tiek uzskatīts, ka pie šādiem akmeņiem vismaz no 1. gadu tūkstoša p.m.ē. notika mirušo un auglības kulta rituāli (pēc citām versijām iedobumi ir ziedojumu ievietošanai, astronomiskiem novērojumiem, kā mūzikas instruments vai akmens pulvera iegūšanai).
Daviņu Lielais akmens ir pirmais šāda veida akmens, kas atklāts Latvijas teritorijā. To 1925. gadā atklāja Latvijas pieminekļu valdes darbinieks Arturs Štāls, gan ievērojot tikai 15 bedrītes. 1980. gadā akmeni apsekoja Juris Urtāns, bet 2008. gadā Latvijas petroglifu centra dalībnieki.
lv.wikipedia.org
Pirmais šāda veida akmens, kas atklāts Latvijas teritorijā un kam piešķirts pieminekļa statuss. Atklāts 1925. gadā (pētnieks A. Štāls). Ilgu laiku šis akmens tiks uzskatīts par vienīgo šāda veida objektu. Ievērojams ar saviem virspusē izveidotiem 32 noapaļotiem konusveida dobumiņiem (diametrs līdz 15 cm, dziļums līdz 7 cm), kādi raksturīgi Ziemeļeiropā izplatītajiem kultakmeņiem. Uzskata, ka 1. g.t. otrajā pusē pr. Kr. pie šiem akmeņiem notika mirušo un auglības kulta rituāli. Citas verijas, ka dobumi tika lietoti: ziedojumu ievietošanai, astronomiskiem vērojumiem, akments tika izmantots kā savdabīgs mūzikas instruments, kā arī – akmens pulvera iegūšanai, lai lietotu ārstniecībā. Datējums – no akmens laikmeta līdz viduslaikiem.
Akmens izmēri: garums: 4 m, platums: 2,8 m un augstums – 1,4 m augsts. Latvijā šobrīd zināmi 59 šāda veida bedrīšakmeņi. Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis. Citi objekti tuvumā: Dikļi, Burtnieku ezers, Mellaču akmens. (Urtāns J., 1990, Pēdakmeņi, robežakmeņi, muldakmeņi, Avots, Rīga, 7. – 8. Lpp; Latvijas petroglifu centrs 2008, projekts Valmieras rajona dižakmeņi).
www.senvietas.lv