Klajā vietā, pļavā, netālu no Āžiem, nepilnus 100 m no Āžu–Nevejas ceļa, Dundagas novads.
Apraksts
Stāvakmens, kā tas iesaukts 20. gadsimta nogalē, šajā vietā stāv jau gadu tūkstošiem. Akmens stāvums piesaista uzmanību, jo tā augstums ir nedaudz lielāks par platumu un garumu. Akmens ir 2 m augsts un 4,8 m apkārtmērā. Lai arī daudzi domā, ka akmens ir uzstādīts vertikāli, ģeoloģijas speciālisti zina, ka tas tā varēja novietoties arī dabiski – ledājam kūstot. Pats akmens nav izmēros dižs, bet tam ir arheoloģiska nozīme. Tas ir bedrīšakmens, kuram augšmalā, augšējā virsmā pirms 2000–3000 gadiem ieveidotas 4 bedrītes. Citu iekalumu akmenī nav. Pēc sastāva tas ir sarkans granīts, apaudzis ar ķērpjiem un nelielu apsūnojumu. Nozīmīgs kā Ziemeļkurzemē vistālāk uz ziemeļiem zināmais bedrīšakmens.
Stāstījums
Kā bedrīšakmens tas atklāts 2003. gadā (J. Cepītis), bet pirms tam akmens bijis zināms kā varbūtējs robežakmens, kas gan nav īsti pierādīts. Akmens ir neparasti vertikāls, tādēļ iesaukts par stāvakmeni. Avotos minēts „Kurzeme” (R., 1993), ka ap akmeni bijuši daudzi citi „svētakmeņi”, kas no lauka sagrūsti tuvējā birzītē. Līdz šim brīdim gan birzītē nekādi kultūrvēsturiski akmeņi nav atrasti. Protams, apkārtni izmainījusi padomju laikos veiktā lauku meliorācija. Kāda tā bijusi pirms tam, var tikai minēt, bet jebkurā gadījumā Āžu stāvakmens ir interesants kā sens kulta akmens ar tajā ieveidotajām bedrītēm. Par to izveides iemesliem vēsturnieki ir izvirzījuši vairāk nekā 30 dažādu versiju, no kurām ticamākās saistītas ar kulta rituāliem, kas notikuši pie šādiem akmeņiem. Āžu nosaukums akmenim dots no tuvējo māju vārda, un ar pašiem dzīvniekiem akmenim, domājams, tieša sakara nav.
www.ancientsites.eu