Rucavas un Nīcas novads

Parki, koki

Dabas parks Bernāti

Bernāti ir dabas parks Kurzemes dienvidrietumos. Izvietojies Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā un ietver tās augstāko punktu Pūsēnu kalnu (36,8 m v.j.l.), administratīvi ietilpst Nīcas novada Nīcas pagastā. Aizsargājamā teritorija izveidota 2004. gadā jūrmalas biotopu un retu augu un dzīvnieku aizsardzībai. Sastopami ar lakstaugiem klātas pelēkās kāpas, embrionālās kāpas, boreālie meži, mežainas jūrmalas kāpas, priekškāpas. Teritorijā konstatēti tādi aizsargājami augi kā jūrmalas dedestiņa, Gmelina alise, Lēzeļa vīrcele, sīkziedu plaukšķene. Natura 2000 teritorija.

lv.wikipedia.org


Atsegumi, pilskalni, akmeņi

Pūsēnu kalns

Pūsēnu kāpa veidojusies pirms pāris gadsimtiem. Tas noticis pēc lielā ugunsgrēka, kad nopostīta zemsedze tādējādi paverot ceļu smilšu staigāšanai. Pēc šī ugunsgrēka esot veidojušās vairākas no Liepājas apkārtnē esošajām kāpām. Savos klejojumos Pūsēnu kalns apracis aptuveni 80 mājas. Šobrīd tā kustība ir apturēta, jo lielāko tā daļu klāj priežu mežs. Tā ir viena no augstākajām kāpām Latvijā – virs jūras līmeņa tā paceļas 37 metru augstumā. Arī relatīvais augstums ir vērā ņemams – 31 metrs, gluži kā deviņstāvu dzīvojamai ēkai. Lai gan padomju gados Pūsenu kalnu izmantoja kā smilšu ieguves vietu un šeit tika ierīkots karjers, kāpas virsotne ir palikusi neskarta. Rakšanas darbi ir pārtraukti, nu jau vairāk kā divdesmit gadus.
 
Kāpas iepazīšanai izveidota dabas taka, kas uzvedīs līdz pašai kāpas virsotnei.
 
Latvijas augstākā piejūras kāpa (37 m v.j.l.). Sākot no Bernātiem dienvidu virzienā atrodas augsto kāpu valnis, kas veidojies zviedru laikos 17. gs., kad plašu mežu masīvu izciršanas un ugunsgrēku rezultātā valdošie rietumu vēji izraisīja “ceļojošo” smilšu procesus, kas sevišķi bīstamus apmērus sasniedza laikā no 1785. līdz 1835. gadam. Ar smiltīm tika apbērtas gan lauksaimniecības zemes, gan vairākas zvejnieku sētas ar visām ēkām, to skaitā “Pūsēni”, no kā augstā kāpa ieguva savu nosaukumu. Lai apturētu postošo procesu, tika veikta kāpu vērienīga apmežošana. Uzkāpjot Pūsēnu kalna virsotnē, paveras brīnišķīgs skats uz Baltijas jūru un piejūras priežu mežu. Pie auto stāvlaukuma ir ierīkota piknika vieta.

Ezerskolas Upurakmens un Upurliepa

Atrodas Papes dabas parkā, ap 3 km uz R no Liepājas–Klaipēdas šosejas, 10 m no ceļa uz bijušo Ezerskolu. Pie ceļu krustojuma, Ezerskolas parkā, ap 100 m no Ezerskolas ēkas.

 

Apraksts
Kultūrvēsturisks akmens. Iespējams, mitoloģisks akmens. Mūsdienu (jaunlaiku) kulta vieta. Izmēri: garums 3,0 m, platums 2,4 m, augstums 0,9 m, apkārtmērs 8,6 m, tilpums 3 kubikmetri. Rapakivi granīts — oranži brūngans. Akmens virsma ievērojami sadēdējusi, vērojamas dažas nelielas plaisas. Akmens, iespējams, atrodas tā sākotnējā vietā. Akmens ZR pusē 0,4 km no zemes ir dabisks, līdz 50 cm garš un 12–13 cm plats pakāpiens. Pirmās ziņas par Ezerskolas Upurakmeni 1976. gadā sniegusi arheoloģe I. Loze.

www.ancientsites.eu


Ūdeņi, peldvietas