Rucavas un Nīcas novads

Baznīcas, pilis, muižas

Skatres baptistu baznīca

Skatres baptistu baznīca celta 1892. gadā.

 

Dievkalpojumi notiek mēneša 1. un 3. svētdienā plkst.15.00.

 

Sludinātājs – Artis Peterlevics

 

Draudzes priekšniece – Rasma Rāva, tālr. 26798131

Svētdienas skola – katru sestdienu: plkst.11.00 – Kalnišķu sabiedriskajā centrā, plkst.13.00 – baznīcā. Nodarbības vada skolotāja Modrīte Stūre, tālr. 29563129

Muitnieku luterāņu baznīca

Nelielā izmēra ēka (balts ķieģeļu mūris, ar dēļiem apšūts zems tornis) atrodas Liepājas – Klaipēdas šosejas (A 11) malā. 20. gadsimta sākumā tā kalpojusi kā lūgšanu nams, taču tā paša gadsimta vidū pārbūvēta, uzceļot torni.


Dievkalpojumi Muitnieku draudzē notiek katra mēneša pirmajā, trešajā, kā arī piektajā svētdienā plkst. 14:00.

Kopš 2002. gada jūlija Muitnieku draudzē kalpo mācītājs Arvīds Bobinskis.
Draudzes priekšnieks: Imants Kaire, tel. 28844671

 

Baznīcas un draudzes dzimšanas svētkus mēs skaitām no 1918. gada Pļaujas svētkiem. Gados vecākajiem Bernātu iedzīvotājiem uz lielo Nīcas dievnamu aiztikt bija grūti (toreizējās sabiedriskā transporta kustības dēļ), tāpēc „Ģauru” māju saimnieks uz savas zemes atvēlēja palielu ēku, kuru ciema iedzīvotāji sāka izmantot kā lūgšanu namu. Tā viena daļa Nīcas draudzes locekļu sāka pulcēties „Muitniekos”. Iesākumā lūgšanas noturēja vietējie sludinātāji no pašas draudzes locekļu vidus.

 

Gadu gaitā ēka tiek pārveidota un pielāgota kā baznīca - ar altāri, kanceli un balkonu kora vajadzībām. Pēc vietējiem sludinātājiem baznīcā sāk kalpot mācītāji. Padomju režīma gados tika izputināta gan tuvējā apkārtnē esošā metodistu draudze, gan slēgta arī Nīcas baznīca. Rezultātā liela daļa slēgto draudžu locekļu pārnāca uz „Muitniekiem”.

www.lelb.lv


Apskates un atpūtas vietas

"Zaļais stars" - Latvijas galējais rietumu punkts

Latvijas rietumu galējā sauszemes punktā (Bernātos) ir uzstādīta robežzīme “Zaļais stars”.

 

Koordinātes - 56°22.637, 20° 58.739

 

Tajā ietverts saules motīvs, un tā ir viena no četrām tēlnieka Viļņa Titāna granīta skulptūrām, kas kopš 1998. gada atrodas visos tālākajos Latvijas sauszemes punktos.

Jāņa Čakstes piemiņas zīme

Piemiņas akmens Bernātos pirmajam Latvijas prezidentam Jānim Čakstem ap 1940. gadu. 1924.gadā, ierodoties Bernātos, J. Čakste priecājās par svaigo jūras apkārtnes gaisu un teica: "Te jābūt kūrortam!". Pēc diviem gadiem šeit uzstādīja piemiņas zīmi, kurā iegravēti šie vārdi.

Rogu ģimenes privātkolekcijas

Nīcas pagasts, Nīca, „Upmalas”

 

+371 29358190; +371 26176908
Ar iepriekšēju pieteikšanos.

 

gunix2@inbox.lv

 

Apskatāma ap 600 prezentācijas pildspalvu kolekcija, kā arī automašīnu un motociklu un ugunsdzēsības materiālu un tehnikas kolekcija.

Jūrmalciems

Jūrmalciems ir sens zvejnieku ciemats Baltijas jūras krastā. Tā ir savdabīga, senatnīga vide, kur katra māja atrodas kāpu ielokā. Pirmā vieta, kur Jūrmalciema ciemiņi mēdz doties, ir jūra un mols, ko joprojām izmanto vietējie zvejnieki. Jūrā regulāri dodas vairākas zvejnieku brigādes. Kaut arī zvejnieku skaits, darbu apjomi un zivju daudzumi nav tādi kā pirms gadu desmitiem, jūlijā ik gadu tuvi un tāli ciemiņi pulcējas Zvejnieku svētkos.

Savvaļas zirgu un tauru ganības dabas parkā “Pape”

Kalnišķi, Nīcas novads, 
+371 261 67333, 
gidi@pdf.lv

1999. gadā Pasaules dabas fonds Papes dabas parkā ieveda 18 savvaļas zirgus. 2004. gadā viņiem pievienojās arī tauru govis. Tagad dzīvnieku skaits ir krietni palielinājies. Lielie zālēdāji pārtiek no zāles, niedrēm, krūmiem, tādejādi tie darbojas kā dabīgas pļaujmašīnas. Tas ļauj saglabāt dabīgās pļavas, kurās sastopami dažādi reti augi, piemēram, orhidejas, kuras vasaras sākumā var apskatīt dabas parka Orhideju takā. Sevišķi nozīmīgas šādas teritorijas ir mūsdienās, kad ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā samazinās dabīgo pļavu platības, jo tās vai nu aizaug, vai arī tiek uzartas intensīvākai saimniekošanai.



Savvaļas zirgu un tauru ganības ir lieliska vieta putnu vērošanai migrācijas laikā! Teritorija ir labi pārredzama un putni bieži nosēžas ganībās baroties - pļavās bieži redzami tārtiņveidīgie un zosis, savukārt gar ezeru - plēsīgie putni, dzērves un citi.

 

Ieejai savvaļas zirgu ganībās nepieciešams iegādāties biļeti, kas reizē ir ziedojums dabas parka Pape uzturēšanai. Savvaļas zirgu ganības atrodas Kalnišķos, lai nokļūtu, sekojiet norādēm "Savvaļas zirgi".

 

Rudeņos un pavasaros tūkstošiem gājputnu un sikspārņu kā migrācijas ceļu izmanto joslu gar Papes ezeru un jūru (Baltās - Baltijas jūras gājputnu ceļš). Rudeņos Papē pacietīgākie vērotāji var novērot teju visas Latvijas putnu sugas!

 

Papē sastopams ievērojams skaits Eiropas apdraudēto putnu sugu, t.sk. lielais dumpis, mazais dumpis, melnais stārķis, pļavas lija, dzērve, mazais ormanītis un ormanītis. Te ir arī Latvijas sarkanajā grāmatā ierakstītā meža zoss un daudzi citi putni.

www.pdf-pape.lv


Vēsturiskas ēkas, dzirnavas

Prenclava vējdzirnavas

Otaņķu pagasts, Nīcas novads
+ 371 26051129

 

Prenclava vējdzirnavas 1885. gadā cēlis Johans Ernests Rūdolfs Prenclavs, pēc izcelsmes vācietis. Dzirnavu īpašnieki kopš Atmodas gadiem ir Prenclavu dzimtas turpinātāji Pārsla un Arnis Kupši. Prenclavu dzirnavas ir vienas no lielākajām vējdzirnavām Latvijā – ar četriem malšanas gaņģiem jeb skrejām. Melderis maluma rupjumu var regulēt, kā vien klients vēlas, un tad gatavie putraimi, milti vai bīdeļmilti sabirst maisos. Šobrīd dzirnavās turpinās miltu malšana. Prenclava dzirnavu apsaimniekotāja vedekla Ilga Prenclava savā zemnieku saimniecībā "Otaņķi" cep maizi.

www.zudusilatvija.lv

 

Dzirnavas būvētas pēc holandiešu vējdzirnavu parauga, tām ir bijuši 6 spārni. Gan pašas dzirnavas, gan to mehānismi saglabāti agrākajā izskatā. Prenclava dzirnavas ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

 

Dzirnavu ēkā piedāvā ekskursiju ar vietējā ražojuma konditorijas gardumu un lauku maizes degustāciju.